Племенное положение

Biedrības „Latvijas Aitu un Ganu Suņu Audzētāju Klubs”

CILTSDARBA NOLIKUMS

Spēkā ar 2019. gada 15. janvāri

SATURS

  1. VISPĀRĒJĀ DAĻA
  2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS
  3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS
  4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI
  5. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA
  6. METIENA KONTROLE
  7. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
  8. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
  9. AUDZĒTAVAS
  10. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI
  11. PĀRKĀPUMI
  12. MINIMĀLAIS VAISLAS VECUMS SUŅIEM
  13. UZ ELKOŅA UN GŪŽAS LOCĪTAVAS DISPLĀZIJU PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES
  14. UZ IEDZIMTĀM ACU SLIMĪBĀM  PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES
  15. ŠĶIRNES, KURĀM JĀIZIET SOCIĀLĀS UZVEDĪBAS PĀRBAUDE SASKAŅĀ AR KLUBA NOLIKUMU
  16. BIEDRĪBAS „LATVIJAS AITU UN GANU SUŅU AUDZĒTĀJU KLUBS”  ŠĶIRŅU SARAKSTS

1.    VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1. Biedrības „Latvijas aitu un ganu suņu audzētāju klubs”  (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.

1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņa turēšana un vairošana.

1.4. Kluba pienākumi ir:

1.4.1. Klubu pienākums ir cīnīties pret iedzimtiem defektiem un iedzimtām slimībām

  • apzinot šķirnei raksturīgos iedzimtos defektus, saslimšanas, un izplatot saviem biedriem brīvi pieejamu informāciju par tiem,
  • izplatot saviem biedriem brīvi pieejamu informāciju par tām pārbaudēm uz iedzimtiem defektiem un saslimšanām, kas ir pieejamas, bet nav obligātas;
  • saskaņā ar LKF prasībām un atkarībā no šķirnes specifikas nosakot obligātās veselības un temperamenta pārbaudes vaislas dzīvniekiem,
  • liedzot izmantot ciltsdarbā dzīvniekus ar iedzimtiem defektiem un saslimšanām.

1.5. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.

1.6. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

2.    AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies dzīvnieku likumīgā ceļā un var to pierādīt dokumentāli.

2.2. Par audzētāju var būt LR iedzīvotājs vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.

2.3. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi. Lai noformēt kuci nomā audzētājam vai audzētavas īpašniekam jāiesniedz klubā rakstisks līgums par kuces nomāšanu vai kopīpašuma lietošanas noteikumiem savlaicīgi pirms pārošanas atļaujas saņemšanas. Nododot suni nomā, nomas līgums stājas spēkā ar to brīdi, kad suņa īpašnieks, kurš norādīts ciltsrakstos, ir reģistrējis līgumu Klubā, ko apliecina kluba izpildinstitūcijas atbildīgās personas paraksts, kluba zīmogs un reģistrācijas datums. Minētais līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

3.    CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1. Ciltsdarbu vada un kontrolē Ciltsdarba vadītājs, kuru ievēl kluba Valde. Ciltsdarba vadītājs darbojas saskaņā ar šo nolikumu, LKF Ciltslietu komisijas un Kluba Valdes lēmumiem. 

3.2. Kluba ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

4.    PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Audzētājs kuces pārošanai var izmantot Latvijā dzīvojošu suni, kura īpašnieks vai nomnieks ir LKF kluba biedrs.

4.2. Ciltsdarbā netiek izmantoti dzīvnieki ar iedzimtiem defektiem: uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, vilka rīkle, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c. (šķirnēm, kurām tas nav paredzēts standartā), kā arī slimi ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

4.3. Par vaislas dzīvnieku uzskatāms suns vai kuce, kuri uz pārošanas brīdi atbilst LKF Ciltsdarba reglamenta un šķirnes kluba Ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām par eksterjeru, uzvedības, darba spēju un veselības pārbaudēm.

4.4. Vaislas sunim un kucei jāsaņem eksterjera novērtējums kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju. Izstādes novērtējumam jābūt ne zemākam par atzīmi “teicami”, izņemot sporta vai darba suņus, kuriem novērtējumam jābūt ne zemākam par atzīmi „ļoti labi”  (uzrādot darba grāmatiņu vai citu dokumentu, kur redzama aktīva sporta vai darba dzīve pēdējos sešos mēnešos).

4.5. Audzētājam jānodrošina kuces un tās pēcnācēju atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi. Pirms kuces pārošanas kluba komisija ir tiesīga pārbaudīt apstākļu piemērotību vesela metiena izaudzēšanai.

4.6. Vaislā izmantojamas kuces vecumā līdz 8 gadiem (vecumu skatās uz pārošanas brīdi). Minimālais vaislas vecums 20 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 1, 22 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 2, 24 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 3. 

4.7. Vaislā izmantojamu suņu minimālais vaislas vecums 15 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 1, 18 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 2, un 20 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 3. Ciltsdarbā izmanto suņus bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

4.8. Vaislas kucei atļauts tikai viens metiens gadā, bet ne ātrāk kā pēc 10 mēnešiem no iepriekšējā metiena dzimšanas.

4.9. Vaislas dzīvniekiem jāveic veselības pārbaudes. Šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.2 sarakstā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmantojami dzīvnieki ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai pakāpe A;B;C, elkoņa locītavai pakāpe 0;1. Ja vaislas dzīvniekam ir konstatēta gūžās pakāpe B vai C, tad pārošanas partnerim jābūt pakāpei A. Ja elkoņa 1, tad pārošanas partnerim jābūt 0. Šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.3 sarakstā, jāiziet pārbaude uz iedzimtām acu slimībām. Vaislā nav izmantojami dzīvnieki, kuriem konstatēta kāda iedzimta acu slimība;

4.10. Šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.4 sarakstā, jāiziet sociālās uzvedības pārbaude (atbilstoši LAGSAK suņu uzvedības pārbaudes nolikumam) vai jāsaņem diploms par apmācību LKF sistēmā (ne zemāk kā BH (suns - kompanjons)), izņemot suņus, kas piedalās sporta sacensības un var to apliecināt ar attiecīgiem diplomiem.

4.11. Ja suns/kuce kādā no LKF sistēmā rīkotajām izstādēm saņem novērtējumu 0 (neapmierinoši), tad par tā tālāko izmantošanu ciltsdarbā lemj LKF Ciltslietu komisija.

5.    PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

5.1. Pārošanas atļauja.

5.1.1.    Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms pārošanas, gadījumā ja audzētājs/audzētavas īpašnieks ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē pārošanas atļauju konkrētai kucei kluba uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats.

5.1.2.    Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, kuces īpašnieks pēc pārošanas viena kalendārā mēneša laikā nodod klubā. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartiņu iesniedz Ciltsgrāmatā.

5.2. Pārošana.

5.2.1.    Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai konsultējoties ar Kluba ciltsdarba vadītāju. Kuces īpašnieka pienākums kuces pārošanai izmantot tādu vaislas suni, kurš reģistrēts LKF ciltsgrāmatā un atbilst visām LKF Ciltsdarba Reglamenta un Kluba ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām.

5.2.2.    Izmantojot kuces pārošanai citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt reģistrētam LKF atzītā ciltsgrāmatā.

5.2.3.    Lai veiktu tuvradniecīgu pārojumu (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa- pusbrālis), audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, ir jāmotivē sava izvēle un jāsaņem rakstiska atļauja Klubā. Atļauja vienlaicīgi ar metiena kartiņu jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.

5.2.4.    Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst pārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, tad kucēni tiek reģistrēti un ciltsraksti izsniegti tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja kuce sapārojusies ar citas šķirnes/bezšķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti netiek izsniegti. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk kā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti pamatojoties uz testa rezultātiem.

5.2.5.    Gadījumā, kad ir notikusi suņu neplānota sapārošanās, audzētājam jāveic paaugstināta ciltsrakstu apmaksa atbilstoši LKF Padomes lēmumam. Gadījumā, kad ir neplānoti sapārojušies dzīvnieki, kuriem vienam vai abiem nav izpildīta kāda no LKF ciltsdarba reglamenta vai Kluba ciltsdarba nolikuma prasībām, maksa par ciltsrakstiem dubultojas atbilstoši Padomes lēmumam.

5.2.6.    Pirms pārošanas ir jāsastāda rakstisks līgums starp kuces un suņa īpašniekiem par pārojuma noteikumiem.

6.    METIENA KONTROLE

6.1. Audzētāja un  audzētavas īpašniekam pienākums ir paziņot Klubam par metiena piedzimšanu trīs dienu laikā.

6.2. Klubs norīko kompetentu komisiju metiena apskates veikšanai tā audzēšanas vietā. Audzētāja pienākums ir nodrošināt apskates iespēju.

6.3. Pamatota konflikta gadījumā, audzētājs, audzētavas īpašnieks vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena apskates komisijas izveidošanu, kuru nozīmē Ciltslietu Komisija.  

6.4. Metiena apskate ir būtisks elements kontrolētai šķirnes suņu audzēšanai LKF.

6.5. Metiena apskates komisija sastāda aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam. 

6.6. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura novērtē kucēnu fizisko stāvokli, atbilstību šķirnei apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Gadījumos, kad rodas aizdomas par ģenētiskiem defektiem vai citām neatbilstībām, kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Metiena apskates komisijā nevar būt kucēnu tēva īpašnieks vai persona, kuras īpašumā vai kopīpašumā ar audzētāju ir kucēnu māte vai citi suņi.

6.7. Metiena apskate jāveic vismaz 2 reizes. Pirmo reizi 5 dienu laikā pēc dzimšanas, otro reizi 8 nedēļu vecumā. 

6.8. Kucēnu realizāciju drīkst uzsākt pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 8 (astoņas) nedēļas veci.

6.9. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, kas nav savienojami ar pilnvērtīgu dzīvi, tad tie ir humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, ir humāni eitanazējami.

6.10. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Kluba vadībai jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni. 

6.11. Atsavinot kucēnu ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā. 

6.12. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens jauktenis, tad kucēni tiek reģistrēti tikai pamatojoties uz DNS testiem, jaukteņi netiek reģistrēti.

6.13. Kucēni ir jāidentificē ar mikročipu pirms metiena pēdējās apskates.

6.14. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, audzētājam  vai audzētavas īpašniekam ir jāslēdz kucēna atsavināšanas līgums, kas turpmāk kalpo par pamatu ciltsrakstu izsniegšanai.

7.    VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

7.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām (ja suns dzīvo Latvijā), vai attiecīgi savas valsts FCI šķirnes kluba prasībām (ja suns dzīvo ārpus Latvijas).

7.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.

7.3. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

7.4. Visiem kucēniem pirms pēdējās metiena apskates jāveic identifikācija ievadot mikročipu. 

7.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

7.6. Gadījumā, ja audzētājs nav pārdevis kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās vakcinācijas shēmas ir paredzēta atkārtota imunizācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.

7.7. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

8.    VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

8.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās. 

8.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam (gadījumā, ja kuce ir reģistrētā LKF) uzrādīt LKF noteiktas formas pārošanas atļauju.

8.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

8.4. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

8.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

9.    AUDZĒTAVAS

9.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

9.2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.

9.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām. 

9.4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 3 dienu laikā.

9.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā.

9.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati 8 nedēļu vecumā. 

9.7. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties pie LKF Ciltslietu komisijas ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

10.   METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

10.1. Audzētājam un audzētavas īpašniekam ir jāapmaksā Klubā metiena reģistrācija pēdējas aktēšanas laikā. 

10.2. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi. 

10.3. Metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus (pārošanas aktu, ciltsrakstu un diplomu kopijas, metiena kontroles komisijas sastādītu aktu, metiena kartiņu ar audzētāja vai audzētavas īpašnieka parakstu) nodod Kluba ciltsdarba vadītajam.

11.   PĀRKĀPUMI

11.1. Gadījumā, ja kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.

11.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

  • kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām, gadījumā, ja suns dzīvo Latvijā un ir reģistrēts LKF;
  • nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;
  • apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;
  • savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;
  • nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam pirms pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā;
  • nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam agrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas;
  • nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju atbilstoši vecumam;
  • nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
  • ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.

11.3. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas piemēram:

  • sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;
  • sapārojis savu suni ar kuci, kas dzīvo Latvijā un ir reģistrētā LKF, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteiktas parauga pārošanas atļauju.

11.4. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas piemēram:

  • nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzētavām” prasības;
  • nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam pirms pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā;
  • nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam agrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas;
  • nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju atbilstoši vecumam;
  • nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
  • ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.

 

Pielikums Nr.1

MINIMĀLAIS VAISLAS VECUMS SUŅIEM

  1. No 15 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi un no 20 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

  • Austrālijas aitu suns
  • Austrālijas ganu suns
  • Bārdainais kollijs
  • Borderkollijs 
  • Garspalvainais kollijs 
  • Gludspalvainais kollijs 
  • Horvātijas aitu suns
  • Lanhasīras hilers
  • Mudi
  • Pirenīju aitu suns
  • Portugāles aitu suns
  • Šeltijs 
  • Velsas korgijs kardigans 
  • Velsas korgijs pembroks
  • Pumi
  • Puli
  • Šiperke

2.    No 18 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi un no 22 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

  • Baltais Šveices aitu suns
  • Bobteils
  • Boserons
  • Briārs
  • Čehoslovākijas vilkusuns
  • Flandrijas buvjē
  • Grīnendālietis
  • Malinuā
  • Tervīrens
  • Holandes aitu suns (asspalvainais)
  • Holandes aitu suns (garspalvainais)
  • Holandes aitu suns (gludspalvainais)

3.    No 20 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi un no 24 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

  • Kuvass
  • Polijas Podhales aitusuns
  • Komondors

 

Pielikums Nr.2

UZ ELKOŅA UN GŪŽAS LOCĪTAVAS DISPLĀZIJU
PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES

  • Austrālijas aitu suns
  • Austrālijas ganu suns
  • Baltais Šveices aitu suns
  • Bardainais kollijs
  • Bobteils
  • Border kollijs
  • Boserons
  • Briārs
  • Flandrijas buvjē
  • Grūnendālietis
  • Garspalvainais kollijs
  • Gludspalvainas kollijs
  • Holandes aitu suns (asspalvainais)
  • Holandes aitu suns (garspalvainais)
  • Holandes aitu suns (gludspalvainais)
  • Horvātijas aitu suns
  • Komondors
  • Kuvass
  • Malinuā
  • Polijas Podhales aitu suns
  • Portugāles aitu suns
  • Tervīrens

 

Pielikums Nr.3

UZ IEDZIMTĀM ACU SLIMĪBĀM PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES

  • Austrālijas aitu suns
    • Vaislā izmantojamiem suņiem un kucēm veic klīnisku acu pārbaudi 6-8 nedēļu vecumā un atkārtoti pirms katras pārošanas (laika intervāls ne lielāks kā 24 mēnešus pirms pārošanas) ;
    • Vaislā izmantojamiem suņiem un kucēm jānosaka HSF4 gēna mutācijas statuss.  HSF4 gēna mutācija ir saistīta ar biežāk sastopamajiem iedzimtajiem kataraktiem šajā šķirnē. Statusu nosaka, vai nu uzrādot abu vaislas dzīvnieka vecāku DNS pārbaudes rezultātus (ja abi vecāki ir tīri no gēna HSF4 mutācijas), vai arī veicot individuālu DNS pārbaudi vaislas dzīvniekam;
    • Suņus un kuces, kas ir tīri no HSF4 gēna mutācijas, var izmantot vaislai,
    • Suņus un kuces, kas nes vienu HSF4 gēna mutācijas kopiju, drīkst pārot tikai ar tādu vaislas dzīvnieku, kas ir ģenētiski pārbaudīts tīrs no HSF4 gēna mutācijas. Statistiski, apmēram 50% kucēnu no šāda pārojuma iegūtajā metienā nesīs vienu HSF4 gēna mutācijas kopiju, pārējais metiens būs tīrs no mutācijas.  Katram kucēnam iegūtajā metienā jāveic individuāla DNS pārbaude.  Tiem kucēniem, kas nes gēna HSF4 mutācijas kopiju, par to jāinformē pircējs un šis fakts ir jānorāda Kucēna atsavināšanas līgumā,
    • Suņus un kuces, kas nes divas HSF4 gēna mutācijas kopijas, aizliegts izmantot vaislai.
  • Austrālijas ganu suns
  • Bārdainais kollijs
  • Bobteils
  • Borderkollijs
  • Flandrijas buvjē
  • Garspalvainais kollijs
  • Gludspalvainais kollijs
  • Komondors
  • Lanhasīras hilers
  • Mudi
  • Pirenīju aitu suns
  • Pumi
  • Puli
  • Šeltijs
  • Velsas korgijs kardigans
  • Velsas korgijs pembroks

 

 

Pielikums Nr.4

ŠĶIRNES, KURĀM JĀIZIET SOCIĀLĀS UZVEDĪBAS
PĀRBAUDE SASKAŅĀ AR KLUBA NOLIKUMU

  • Austrālijas aitu suns
  • Austrālijas ganu suns
  • Baltais Šveices aitu suns
  • Bobteils
  • Borderkollijs
  • Boserons
  • Briārs
  • Čehoslovākijas vilku suns
  • Flandrijas buvjē
  • Garspalvainais kollijs
  • Gludspalvainais kollijs
  • Grūnendālietis
  • Holandes aitu suns (asspalvainais)
  • Holandes aitu suns (garspalvainais)
  • Holandes aitu suns (gludspalvainais)
  • Horvātijas aitu suns
  • Komondors
  • Kuvass
  • Lanhasīras hilers
  • Malinuā
  • Mudi
  • Pirenīju aitu suns
  • Polijas Podhales aitu suns
  • Portugāles aitu suns
  • Pumi
  • Puli
  • Šeltijs
  • Šiperke
  • Tervīrens
  • Velsas korgijs kardigans
  • Velsas korgijs pembroks

 

Pielikums Nr.5

BIEDRĪBAS „LATVIJAS AITU UN GANU SUŅU AUDZĒTĀJU KLUBS”
ŠĶIRŅU SARAKSTS

  1. Austrālijas aitu suns
  2. Austrālijas ganu suns
  3. Baltais Šveices aitu suns
  4. Bobteils
  5. Borderkollijs
  6. Boserons
  7. Briārs
  8. Čehoslovākijas vilku suns
  9. Flandrijas buvjē
  10. Garspalvainais kollijs
  11. Gludspalvainais kollijs
  12. Grūnendālietis
  13. Holandes aitu suns (asspalvainais)
  14. Holandes aitu suns (garspalvainais)
  15. Holandes aitu suns (gludspalvainais)
  16. Horvātijas aitu suns
  17. Komondors
  18. Kuvass
  19. Malinuā
  20. Polijas Podhales aitu suns
  21. Portugāles aitu suns
  22. Pumi
  23. Šeltijs
  24. Šiperke
  25. Tervīrens
  26. Velsas korgijs kardigans
  27. Velsas korgijs pembroks